Rīgā notiks BalticGrid atvērto durvju diena

Grid tīkli, tāpat kā savulaik vispasaules tīmeklis, tapis CERN (Eiropas organizācija kodolenerģijas pētījumiem) paspārnē. Faktiski – šī tehnoloģija tika radīta, lai varētu risināt kodolfizikas uzdevumus. Šodien pasaulē Grid tīklus aktīvi izmanto zemestrīču prognozēšanai un to seku modelēšanai, gruntsūdeņu piesārņošanas un attīrīšanas procesu pētīšanai, cilvēka arteriālās sistēmas modelēšanai. Ir pat atsevišķas programmas, kas, izmantojot Grid, meklē zāles pret vēzi vai palīdz veikt pētījumus ģenētikā. Arī tādās jomās kā bioķīmija, gēnu inženierija, vides zinātnes, datorlingvistika, kvantu datoru pētījumi un daudzās citās vairs neiztikt bez Grid tīklu iespējām.

Pateicoties Eiropas Savienības finansējumam BalticGrid projektu sāka 2005. gada 1. novembrī. Tā uzdevums bija sekmēt Baltijas valstu nacionālo Grid tīklu izveidi un to integrāciju Eiropas, kā arī visas pasaules globālajā tīklā. Pašlaik Latvijā darbojas jau trīs projekta BalticGrid klāsteri (tīkla datoru vienības). Pēdējo no tiem, EGEE („Enabling grids for e-science”, jeb latviski “Grid pakalpojumu nodrošināšana e-zinātnei”) sertificēja šā gada 12. septembrī. Uz Latvijas klāsteriem jau tagad savus aprēķinus veic kā Latvijas, tā arī citi Baltijas un Eiropas zinātnieki. Mūsu speciālisti ir ieguvuši vērtīgas zināšanas un pieredzi, kas lieti noderēs turpmākajam darbam ar nākotnes tehnoloģijām.

No Latvijas puses BalticGrid projektā piedalās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

Grid projekta vadītājs Dr. Guntis Bārzdiņš (LU MII) pastāstīja, ka šobrīd viens no galvenajiem projekta uzdevumiem ir aktivizēt arī pašu tīkla izmantošanu. „Svarīgi ir, lai zinātnieki ne vien varētu, bet arī reāli zinātu un izmantotu šo iespēju savos pētījumos”, uzsvēra projekta vadītājs. Savukārt LU MII Administratīvā direktore Ināra Opmane uzskata, ka: „Pateicoties Grid tīklam, mēs varam strādāt kopējā pētniecības telpā, sadarbojoties kā nacionālā, tā arī visas Eiropas līmenī. Tas ir milzīgs sasniegums Latvijas zinātnei.”

Tagad, kad pirmie soļi jau ir sperti, projekta vadītāji un koordinatori apsver kā „iekustināt” pārējos Latvijas zinātniekus veikt aprēķinus izmantojot Grid tehnoloģiju. Viens no projekta veterāniem Dr. Bruno Martuzāns atceras 1961.gadu, kad LU MII, toreizējā Skaitļošanas centrā, tika uzstādīts PSRS jaudīgākais lieldators: „Sākumā visi baidījās izmantot jaunās iespējas, taču jau pēc pāris gadiem uz aprēķinu veikšanu bija jāpiesakās nedēļām uz priekšu” Tagad gan tik garas rindas neveidosies, pētnieks smejoties piebilst, jo, pateicoties Grid, mēs varam izmantot ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē izvietoto datoru jaudu.

BalticGrid atvērto durvju diena notiks Rīgā, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) telpās, Raiņa bulvārī 29, no 10:00 līdz 13:30. Pasākuma ietvaros apmeklētājiem būs iespēja gūt plašu informāciju par Grid tīklu būtību, to attīstību, kā arī pielietošanu Eiropā un Latvijā. Projekta vadītāji priecāsies redzēt visus interesentus, it sevišķi Latvijas zinātniekus un žurnālistus.

Zinātniekiem būs papildus iespēja gūt īpašu pieredzi darbā ar Grid, piedaloties praktiskās nodarbībās, kas 4. oktobrī notiks Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) telpās (Kaļķu ielā 1) no plkst. 14:00 līdz 18:15.

Rīgā, 2006. gada 2. oktobrī.

Papildus informācija: